Pilnīga atkarība

 Tāda paliela pauze blogošanā...bet...Mēs slīpējām koka un parketa grīdas visā mājā.Tas prasīja daudz par daudz manu nervu un spēku, taču...Kā jau vienmēr lietas kuras ieplāno neizdodas .Vismaz man.Ieplānoju, ka neko adīt man laika jau nebūs un tamdēļ atstāju iesāktu vesti, kuru nu tad adīšu.Pārējos kamolus un plānus ar visām adatām noglabāju dziļi dziļi, tā teikt tālu no putekļiem...Viss protams ievilkās...veste pabeigta.Bet...rokas niez...Tad nu lecu uz veikalu pēc dzijas.Kāmis teica paldies un ilgi nebija jāpierunā!Vienīgi adatas nenopirku nožmiedzos...man takš ir labākas, tik klāt netieku...Atbraucu mājās un ķēros klāt pie izmēģinājuma.Nekad nebiju adījusi zeķes ar apaļajām adatām...Te rezultāts - tapa vēl divi pāri cimdiņu.Tik īkšķus gan mazajiem vēl nepieadīju, domāju tomēr sagaidīt ko parocīgāku.

 Te virtuves lupatiņa...

 Te džemperis lielajam dēlam.Visiem darbiem vajag nobeigumu, kurš sekos, kad tikšu pie savām adatu kaudzēm!

 Pa to starpu pagalmā rudenīgas noskaņas.

Bet viss vēl notiek!Arī es vēl pošu māju, slauku neiedomājami daudzos putekļus.Un tad ķeršos klāt savām adatiņām!Jauku darbošanos!

Tāds pilnbrieds visā...

Jauku mācību gadu visiem, kam kāds sakars ar skolu!

15 zivis akvārijā un brauciens uz "Lejas Kleperiem"

 Iemesls svinībām, pārdomām - 15 laulībā pavadīti gadi.Kūka šovasar ierastā, tā kuru vienmēr gribas vēl!Bērni darina mums akvāriju ar 15 zivīm, katram gadam pa vienai.Mēs beidzot uz stundu,divām izskrienam ar vedējiem uz kafejnīcu, atgriežamies un mūs sagaida šis:

 Nedēļas vidū ar bērniem braucu ciemos pie studiju laika drauga, kurš dzīvo "Lejas Kleperu" saimniecībā,Launkalnes pagastā, kurā valda pilnīga saskaņa ar dabu un cilvēkiem , kuri tur saimnieko...Tāda mīļi un jauki pavadīta pēcpusdiena un jauka atkaltikšanās, tikkai jau kuplākā skaitā.Mūsu darinātā dāvana mazākajam cilvēkam šajā saimniecībā:

 Pagalmā atrodas viens no dižākajiem Latvijas ošiem "Kleperu osis".Tiešām iespaidīgs, bildē nesatilpa viss:

 Divās ēkās saimniekiem ir meža, medību un senu lietu muzejs, kur mani puiši pavadīja nesaskaitāmus mirkļus, jo šajā muzejā varēja uzzināt daudz interesanta un visu arī aptaustīt...Te mani interesējošās lietas:

 Šajā saimniecībā viss notiek pēc senām un saudzīgām saimniekošanas tradīcijām.Tur dzīvo laimīgas aitas, vistas ar gaili, gotiņa, kuras piens bija īpaši garšīgs!Paldies saimniekiem par jauko iespēju tur pabūt!

Ak, vasariņa....

 Šovasar mūsu mājās ienākusi Līgas no Likiburtnīca kūka...(sadaļā "Mana diena").Pie viņas pagaršojām un braucot mājās jau nolēmām, ka mūsu ģimenē šai kūkai būt un nosaucām to par "Prasās pēc vēl..."kūku....Ideāla kūka divatā, ja ir vairāk cilvēku, tad vienmēr - prasās pēc vēl!

Šovasar nemaz nav kauns dāvināt adītas zeķes...Tā man sanāca...Jo kājas gribas siltas, bet saulītes tik maz.....

Pasaka Latgales pusē

Nedēļas nogali pavadījām īstās lauku mājās Latgales pusē.Tur saimnieko mana vecākā dēla krustmāte.Sagaidīti tikām ar īstā lauku krāsnī ceptiem pīrāgiem un smalkmaizītēm....Tā garša vēl tagad mutē ceļo...

 Ēdām šogad pirmās gailenes...

 Vērojām un kausījāmies varžu koncertu...

 Baudījām dārza un pļavu puķu krāšņumu...

 Meža zemeņu aromātu un garšu nekas nevar aizstāt...

Katru vakaru saulriets ir pilnīgi savādāks...

 Diemžēl nezinu autoru, bet krēsliņš ideāls!Es par šo noteikti priecātos vairāk kā par pirkto veikalā!

 Un šķiet tieši mūsu ciemošanās brīdī parādījās arī mazie stārķēni stārķu pārim!Esam pagodināti!

 Mana dēliņa lakam iespaidīgākais mezglojums tika tieši krustmātei!Varu tikai lepoties!

Un visbeidzot, lielā bauda - melnā pirtiņa.Šo pirts veidu baudīju pirmo reizi mūžā.Bija tā vērts.Neaizmirstamas izjūtas!

Es arī saulīti sagaidīju

 Gatavošnās šogad vēlu sākta, tāpēc ieilga.Izrādās, ka jau kuro gadu vainagi visai ģimenei mans pienākums....Meituks tā arī īsti galvā neuzlika, bet trīs vīru vainagi godam tika valkāti...

 Vecākā dēla jaunieguvums- ukulele netika no rokām izlaists, visas negulētās 36 stundas tika dziedāts un spēlēts tik ar nelielām pauzēm...Urā - viņa sapnis kopš dzimšanas neiet gulēt līdz pats nokritīs ,beidzot divpatsmit gadu vecumā ir piepildījies ar vecāku laipnu atļauju...

" Zaļā krūze" bija top dziesma bērniem, sevišķi jaunākajiem....

 Ēnu teātris priekš jaunākajiem negulētājiem....(telts durvīs). Lecām pāri ugunskuram (es laikam pirmo reizi, tāpēc arī tik pārgalvīgi).

 Ap trijiem man jau bija gana grūti negulēt...

 Bet ukuleles spēlētājs uzmundrināja arvien...

 Saules gaisma sagaidīta.

 Ogles ap pieciem...

 Rīta rasa..bet viss vēl turpinās pēc mazas miega pauzes, vismaz tiem, kas gulēt gāja...

Mans vasaras adīklis....

Tas ir tas, kas man top...Kas tas būs, tad redzēs...Nezinu...

Vai zinājāt,ka, ja burbuļus pūš pēc lietus uz slapjas zāles, tad tie neplīst?

 Bet mans vasaras adīklis ir mans dārzs, tas prasa visvairāk laika....

 Mans lepnums...

 Un caur zaļu zāli arī pasaule šķiet saulaināka...

 Mauriņš pirms un pēc pļaušanas...

 Šodien manā dārzā uzradās putnu ģimene...izskatās pēc pīles ar pīlēniem, bet neko nezinu....Varbūt Tu zini?

Bijām ZOO...

Bijām ar bērniem ZOO.Pirmo reizi tur sabiju piecas stundas, jo mazā pie visiem zvēriņiem stāvēja un ar sajūsmu spiedza.Noskatījāmies gandrīz visas barošanas un roņa šovu.Visi zvēri jau pa pāriem, gatavojas meklēt papardes ziedu!

 Te mana lielā zēna aizraušanās:

 Jaukus Līgo svētkus!