svētdiena, 2011. gada 27. novembris

Brīnuma gaidīšana

 Ir jau iedegta pirmā adventes svece baznīcā , mājās...Tāds mazs brīnumains solīts pretī Ziemassvētkiem.Mūsmājās vainags tas pats vecais, tikkai nedaudz uzprišināts ar citādiem kamolīšiem...Arī šogad mūsmāju Ziemassvētku krāsas nemainīgi balta , sarkana ar melnā akcentiem....

 Taču ir arī kas jauns.Šajā laikā mazajiem paliek arvien grutāk no rītiem piecelties uz skolu un tad es priecājos, ka varu šo laiku sev un viņiem atvieglot...Vēl pagājšgad puikas skrēja no rīta uz adventes vainagu, kuram bija apkārt maisiņi (24)pēc mazā brīnumiņa, pārsteiguma.Taču šogad maisiņā būtu jāietilpina veseli trīs brīnumi, nu jau arī māsa visam aktīvi seko līdzi...Maisiņi palikuši par mazu.Tāpēc mēs vakar visi kopā radījām "muzikālās" rūķcepures, zem kurām tad lūgsim rūķus atstāt pārsteigumu par labajiem darbiņiem un skaitīsim dienas līdz Ziemassvētkiem!



 Tāds mums tas adventes laiks - brīnumiem un pārsteigumiem pilns!Lai arī Jums tas izdodas gaismas un labu darbu piepildīts!

sestdiena, 2011. gada 19. novembris

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Sapnis par cepuri, kura piestāv....

 Kopš pagājušā gada man beidzot vajag ideālo cepuri.Līdz tam cepures vilku tikkai pie lieliem mīnusiem ejot garās pastaigās....Laikam jau uz vecumu galva salst vairāk, vai arī sirmie mati nenotur siltumu tik labi....Nu kaut kā tā.Tagad saprotu ko nozīmē meklēt un neatrast...Atrādu pēdējo dienu veikumu.Šī ir pēc Baibas parauga adīta, taču laikam mans adījums ir stipri ciešāks un rezultāts tāds stīvāks.Neteikšu , ka galīgi nepatīk, bet kaut kas tomēr naf...
 Man mājās neviens nemācēja nofotografēt daudz maz asi un pieņemami, ceru, ka atradīšu kādu, kas palīdzēs, tad arī ielikšu bildes uz galvas...
 Šeit slēpotāju mice, kura adīta no "suņu" šalles pārpalikumiem...Sniegu tīrot noderēs!


Pat meituks atteicās pozēt ar "šo" uz galvas....
Jautru dieniņu un skaistus svētkus rīt!

pirmdiena, 2011. gada 14. novembris

Maza dāvaniņa un puikas tamborē!

 Kur biju pazudusi?Adīju roksilžus dāvanai!Daudz laimes Tev, Līga!








 Mans lielais bērns atsities manī?Vienā vakarā uztamborēja savu pirmo kabatsomu!No "a"līdz "z"pats.Nesagaidīja, kad parādīšu kā to visu sadabūt kopā.Pats izdomāja!


 Jau advancēts gatavais izstrādājums!
 Vēl es biju adītāju tusiņā, tur bija daudz skaistu darbiņu, sasmēlos idejas, ievilku savam kāmim migā šo dziju un pērlītes...Tagad darbojos....


 Gaidu Ziemassvētkus, kurus šogad Laimas fabrika padarījusi jo īpaši adītus ar savu jauno Ziemassvētku kolekciju!Tā vien velk uz gardumiem!

piektdiena, 2011. gada 4. novembris

Paldies, Ilze!

Esmu daudzus metrus no zemes!Man dzimšanasdienas sajūta nebeidz beigties!Šorīt saņēmu bandroli( tā bija rakstīts uz paciņas) no Ilzes, no tuksneša saules, tā kas Sarkanā Biete !Dikti siltu un mīļu saturu.Tā vien šķiet, ka sajutu to siltumu, kas valda pie Tevis!Atzīšos dikti gaidīju žurnāliņu, bet kāds man prieks par Ilzes darināto pielikumu - somiņu maniem kamoliem!Vai Tu zināji, ka tieši šorīt izejot no mājas kamoliņam aptinu riņķī diegu un saspraudu ar adāmadatām un nodomāju atkal soma pilna ar visu citu, nu gan jau neizkritīs līdz mašīnai!Noliku uz sēdekļa sev blakus un aizbraucu uz pastu.Ilze, tas ir īstais lielums un tik parocīga!Nespēju nopriecāties par to lielo mīlestību ar kādu viņa veidota.Es sen jau neesmu šuvusi un sevi par šuvēju nekad neesmu saukusi, jo man tālu līdz tam, taču šķiet zinu, ka taisna vīle un precīzi stūrīši runā par darbu, lielu darbu!Tavs maciņš ir tik precīzs un tik, tik, tik ....nemāku pateikt vārdos!Paldies!Liku uzreiz lietā!







Mans lielais puika jau atrada sev vajadzīgo somiņu žurnālā...Es tik nezinu, vai spēšu viņa velmes izpildīt, taču noteikti zinu, ka pēc šīm piegrieznēm taps kāda adīta soma!

trešdiena, 2011. gada 2. novembris

Mani lakati


Pie manis palikušie lakati pēdējos gados adītie...
Vakar pabeidzu vēl vienu lakatu, kuru biju jau sen iesākusi, bet grauzējšalle tik ļoti iekārdināja mani, ka šis palika rimdā gaidot uz pabeigšanu.

Absolūti vienkāršs, patika dzija...Zauberball, tāpat, kā "grauzējiņam"



"Grauzējiņš" izklātā veidā, kā jau teicu šī fotogrāfija tikkai un vienīgi , lai gūtu formas priekšstatu...
Šis ir mans lielākais, mīļākais un vecākais lakats, vienvārdsakot -  pilnīgs favorīts!
Te lakats pie koktēļkleitiņas, vienkārši, bet grezni...
Daudzi pa šo laiku aizceļojuši dāvanām un daudzi nekad pat nav fotogrāfēti, bet ceru, ka labi valkājas!
Jauku dienu!

otrdiena, 2011. gada 1. novembris

"Suņa šalle", jeb grauzējšalle...



Manam sunītim šī šalle nepiestāv pēc krāsām, tamdēļ modele ir vietējā panda!



Piedod, Baiba, bet man tik ļoti iespiedusies atmiņā Tava fenomenālā suņa pozēšana, ka nevaru šo šalli nosaukt pareizajā vārdā!Šo šalli pabeidzu pateicoties savai jubilejai, kurā tad nu adīju un adīju.....Iesāku pateicoties Musturtusiņam , kur pavisam nejauši nopirku skaistās stikla pērles tieši šādam lakatam paredzētas. Paldies, Baibai par smalko apmācības kursu! Likās , ka pērles piestāvēs maniem 100 gr. Noro laimes (lasīt  - dzijas), bet vēlāk sapratu, ka Noro atkal pagaidīs un sameklēju citu dziju - Zauberball no Elīzes veikala. Ar rezultātu esmu ļoti apmierināta un jau valkāju!
Tagad par vakardienu!Te nu gribu pateikt, ka šīe svētki man nepatīk kāda negatīva gadījuma dēļ, bet mani bērni mani pamazām pie viņiem pieradina....Negatīvu pieskaņu tie ieguva gadus piecus, sešus atpakaļ, kad bijām izbraukuši šajā vakarā, bet Helovīnu bērni pateicībā par aizslēgtajām durvīm, bija apmētājuši mūsu māju ar jēlām olām. Lieki būs piebilst, ka sakaltušas olas no fasādes tā arī līdz galam nav izdevies iztīrīt līdz pat šim....Drīz jau varēsim taisīt remontu, bet toreiz man tas likās vandālisms!
Bērni zina šo manu negatīvismu un tā ļoti pacietīgi un lēnām ievieš šos svētkus mūsmājās....Vakar tikām līdz izgrebtam ķirbītim!Nākamgad mums jau paredzēts vairāk...