Katru gadu mūsu estētikas skoliņā ir izlaidums, kurš tāds īpašs ir vecākajai grupiņai, jo pēdējais.Un katrs bērns augot un pārejot no grupiņas grupiņā, gaida tieši savu Lielo dienu.Tad šodien viņa bija manam Svencim.Viņš viņu gaidīja un bija ļoti nopelnījis.Gribēja citus iepriecināt ar savu čella dziesmu repertuāru, ar savu smaidu, ar prieku...Bet prieka bija maz, jo vakar mums sāpēja vēders,pabijām Vienības gatvē, uz pasākumu tikām, tikkai prieka bija pamaz, jo spēka nemaz.Visi gardumi uz galda nedeva mieru un tāpēc devāmies mājup ātrāk....Bet mēs esam stipri un godam izturējām.... |