Pavasara darbus gaidot, esmu ietrāpījusi īstajās krāsās...
ceturtdiena, 2014. gada 27. februāris
"13.gadsimts"
Lielā lazarete pie mums vēl nav beigusies, bet ir arī savi plusi. Nervus nomierinot ,jau gatava mana tunika. Tik gludi kā meitiņas variantā negāja, bet ar rezultātu esmu apmierināta!Vēlreiz adot, adītu arī kabatu iekšējai līnijai locījuma vietu, tagad iešuvu, savādāk kabatu sāni lien ārā aktīvas kustības laikā. Jautāsiet kāpēc 13.gadsimts? Tā bija mana vīriņa frāze, ieraugot mani ar šo džemperi!Man iepatikās...
Pavasara darbus gaidot, esmu ietrāpījusi īstajās krāsās...
Pavasara darbus gaidot, esmu ietrāpījusi īstajās krāsās...
piektdiena, 2014. gada 7. februāris
Vieglākā ceļa meklējumos.
Man jau ļoti sen nedeva mieru viena jauka tunika no Ravelry plašā klāsta, bet tā kā es angliski adīt nemāku, tad aprakstu neiegādājos, bet centos izdomāt pati kā varētu būt, tas noteikti bija ātrāk nekā tulkot vai mācīties adīt angliski.Un zinot sevi, gaidīt nevaru ne mirkli...Noteikti ir savādāk kā orģinālā, bet man patīk!Lai nav liela ārdīšana, sākumā tapa tunika meitiņai no tik ļoti feinās Paces dzijas.Šonedēļ tad arī tiku pie mani apmierinoša gala rezultāta.
Taisot bildes - pavasarīgā smarža gaisā, dzeņa darbošanās, putnu treiļi un pārsteigums no gaisa...
Šados brīžos vienmēr domāju, cik žēl, ka mans fotoaparāts pievelk tikkai mazu attālumu....Vienvārdsakot atrodi vāveri, kura izklaidēja mani šorīt ar savām brokastīm...
Man arī ir nopelnītas brokastis....Tagad jācenšās atrast iespēju un laiku, lai radītu sev ko tik pat valkājamu.Adoši radošu nedēļas nogali!
Taisot bildes - pavasarīgā smarža gaisā, dzeņa darbošanās, putnu treiļi un pārsteigums no gaisa...
Šados brīžos vienmēr domāju, cik žēl, ka mans fotoaparāts pievelk tikkai mazu attālumu....Vienvārdsakot atrodi vāveri, kura izklaidēja mani šorīt ar savām brokastīm...
Man arī ir nopelnītas brokastis....Tagad jācenšās atrast iespēju un laiku, lai radītu sev ko tik pat valkājamu.Adoši radošu nedēļas nogali!
pirmdiena, 2014. gada 3. februāris
Nekad nesaki - "nekad...."
Nu, tā nu ir sanācis, ka šoziem tapuši divi mani "nekad", divis vārki man pašai, manis pašas adīti...Vienus gan, kā Jūs zināt, nēsāju kā sarafānu (tik siltu apģērba gabalu šoziem!!!!), bet otri tikko pabeigti...Abus adīju tik tāpēc, ka patika adīšanas veids, jo vienmēr teicu, ka man adīti svārki nepiestāv un tas ir tas apģērba gabals, kurš adīts reti izskatās labi, bet liekas mans "nekad" bija nevietā!Atzīstu, ka kļūdījos!Vismaz par sarafānu...Šos vēl neesmu ievalkājusi, bet arī kā skapja sildītājs būs gana interesanti noadīts...
Mana mamma man atdeva savas tītaviņas...Nedaudz salabojām un nu atkal griežas uz nebēdu!
Vēl tik jāizsapņo kamolu tinējs un tad laime pilnībā!
Mans sestdienas rāmais kamolu rīts ar tēju...
Abonēt:
Ziņas (Atom)