Un tomēr neveiksme...

 Gribu padalīties savā nevieksmē, līdz šim pat nenojautu, ka tā var sanākt....Pēdējā laikā mans un manu draugu iemīļots rakstiņš, saulaina dzija un mazi asniņi.Jūtu pavasari.Saveru 530 pērlītes un adu pat nenojaušot, ka beigās jaukās zaļās pērlītes zaudēs savu zaļumu un paliks vienmuļi dzeltenas un nebūs savienojamas ar sākumu....Ļoti nobojāts garastāvoklis.Sekojot ieteikumam  - noliku uz laiku nostāvēties un patapināju citu darbiņu...bet ideja kā to visu labot nerodas!Taču gluži ārā mest arī neceļas roka, jo tas smalkums prasa daudz laika un pacietības...

Visur pavasaris - hiacintes šorīt nu jau zied pilnā sparā, bet te vēl pumpuri!Paldies dāvinātājai!

Man gribas pavasari!

 Jāiet ciemos uzzied puķpods...tās ir matu sprādzītes.

 Darbiņos iezogas saulainas un zaļas krāsas...

 Zeķes adās vairs tikkai īpaši maziņas...

 Iesāktie darbiņi lēni tiek pie pabeigtu darbu statusa....

 Bet tomēr vēl ar pūku, lai silti...

 Un tā ir lielā bērna nodeva modei...

 Mazās peciņas pirmās gatavotās dāvanas!

Lai saulīte mums silda silti!

Koptamborēju...

Vakar tomēr saņēmu spēkus un piedalījos koptamborēšanā pie Lindas.

 Te iesākums.Šoreiz Linda izmēģina ko jaunu, arī es centos tam pielāgoties...Tā kā es pārsvarā tikkai adu un tamborēšana man ir teiksim palīgs adījuma apdarē vai arī nelieli dariņi, tad nolēmu uztamborēt jaciņu.Kārdinājums bija jau sen...Kāda meitiņu māmiņa man iedeva savu meitu jaku, kura sākumā esot nēsāta kā meitelītis, tad jaciņa....Vilinoši!Tad nu ķēros vakar klāt un kur nu vēl vieglāk, ja ir jau paraugs priekšā!

 Tā lēnām starp mājas darbiem un bērnu niķiem...

 Tik tālu tiku līdz pati devos uz referendumu un tad jau vakars pie TV un datora.

 Te mazā jaunkundze uz mazu mirkli atļāva uzmērīt, bet visas plecu kustības liecina, ka mamma knapi paspēja noķert kadru, nākamajā jau jaka bija prom....

Tik daudz izdarīju vakar, kad pabeigšu nezinu, jo vakar vienkārši nevarēju nosēdēt neko nedarinot, bet tagad jāatpūtina rokas, kuras "nez kādēļ" tirpst...

Adu...

Esmu nedaudz iestrēgusi pabeidzamajos darbiņos un idejās...bet adu, te apliecinājums pie Tīnas (adu šalli un cepuri nr.2 savas draudzenes meitiņai, tādu pašu kā mirkli atpakaļ uzadīju mammai, tikkai mazāku izmēros) un te kāda jauku sirdi sildošu kamolu bilde no tusiņa

Man, man , man...

tika dāvaniņa no Inetas, tās, kas Sev un citiem par prieku!
Un patiesi,sev un citiem!Inetas blogam nu jau gads un viens mēnesis!Apsveicu un saku lielu paldies, ka raksti, jo ir tik jauki pie Tevis smelties radošu iedvesmu!Vēlreiz liels sveiciens kaķim, kurš palīdzēja man tikt pie tik jaukas dāvaniņas!Tagad man būs somiņa, kurai jāpiešuj tērps, un varēšu doties pavasarī uz brāļa kāzām!(turiet mani pie vārda...)Krāsa taču mana....

Kad ir par īsu....

Adīju mazajai jaku jau labi ilgi...nu kopš iekritu uz šo jauko dziju....

 Sirdī jau pavasaris, uz jakas arī, bet ārā vēl lielum lielais sals...Varbūt šī jaciņa šogad nemaz nepabeigtos, ja neuznāktu šis aukstums, jo padomā jau citas, daudz pavasarīgākas...

 Lūk šādi izskatās piedurknes iepriekšējai jakai, kura nu bija ļoti mīļa un valkāta....Nu tikkai drusku paaudzies meitēns....Izrādās tieši pa gadu, jo par šo jaciņu bija mans pirmais blogieraksts!

 Atkal top roksilži....

 Šādas atrakscijas iemīļotas mūsmājās, kad ārā ragaviņošana nevar notik pietiekamā daudzumā...Lai gan bērniem jau vienmēr par maz!

Leduspuķes? :)

 Atkal roksilži dāvanai kādai kundzie, šoreiz ziemīgi...

 Katram aizgāja 530 čehu pērlītes, drusku zeķu dzija Astral(ceru, ka pareizi uzrakstīju)no veikala Dzijas.lv, maliņu aptamborēju ar kidmohēru.Pērlītes caurspīdīgas ar baltumu iekšpusē, tāpēc ļoti slikti padevās fotografēšanai...Kopumā šie būs pirmie, kurus noadīju nepilnā nedēļā, parasti šis smalkais darbs ievilkās ilgāk.Tagad zinu, ja ļoti vajag var arī ātrāk!

 Baltu emociju pilnu dienu!