Nu, tā nu ir sanācis, ka šoziem tapuši divi mani "nekad", divis vārki man pašai, manis pašas adīti...Vienus gan, kā Jūs zināt, nēsāju kā sarafānu (tik siltu apģērba gabalu šoziem!!!!), bet otri tikko pabeigti...Abus adīju tik tāpēc, ka patika adīšanas veids, jo vienmēr teicu, ka man adīti svārki nepiestāv un tas ir tas apģērba gabals, kurš adīts reti izskatās labi, bet liekas mans "nekad" bija nevietā!Atzīstu, ka kļūdījos!Vismaz par sarafānu...Šos vēl neesmu ievalkājusi, bet arī kā skapja sildītājs būs gana interesanti noadīts...
Mana mamma man atdeva savas tītaviņas...Nedaudz salabojām un nu atkal griežas uz nebēdu!
Vēl tik jāizsapņo kamolu tinējs un tad laime pilnībā!
Mans sestdienas rāmais kamolu rīts ar tēju...
Un es jau padomāju, ka esi apguvusi kontrabasa spēli (var jau būt, ka to jau proti!) :) Forši svārki!
AtbildētDzēstPiedod, dziļi dvēselē esmu mūziķe, bet...kontrabasu spēlēt nemāku, tāpat čēllu un vijoli un klavieres...Taču es adu!Un ikdienā uzturos telpās, kurās atrodas mūzika!Tas vien ir jauki!
DzēstMan prieks par Taviem siltajiem, adītajiem svārkiem. Jauki un silti, un aukstā ziemā sievišķīgi! :)
AtbildētDzēst"Diagonālie" svārki ļoti smuki!!! Es arī šoziem sapņoju par adītiem svārkiem. Izskatās, ka tas laika tā arī paliks sapnis...
AtbildētDzēstAdi nākamajai, ja tāda kā šī, tad tas siltums atmaksājas!
DzēstHmmmm... Būs man jāpadomā un jāiedvesmojas, jo arī piederu pie tām, kuras ir iedomājušās, ka viņām adīti svārki nepiestāv.
AtbildētDzēstTavi skaistie darbi ļoti priecē manu sirsniņu!