trešdiena, 2013. gada 30. janvāris

Musturdeķi

 Tad nu mans stāsts par to, ka šeit ir divi manis izloloti musturdeķi...Šis ir mans "Oranžais sapnis". Darināju gaidot meitiņu...Pēdējos klucīšus saņēmu, kad adāmdraudzenes nāca jau raudzībās, tamdēļ arī meitiņas skaistais vārds deķīša viducī...

 Un te "Pūpollaiks".Abi deķi mūsu ģimenē ir iecienīti un tā vietā, lai greznotos kā gultas pārklāji, tiek intesīvi lietoti sildoties vakaros pie tv.Tāda jauka aura un atmosfēra...
Tad nu jau kādu brīdi briedu trešajam, šoreiz gan biju izlēmusi darināt to pati, jo likās, ka šis projekts jau aizmirsies, bet vakar uzgāju Draugos.lv domubiedru grupu Musturdeķis, tad nu domāšu tēmu un startēšu.Noteikti savu rosību atspoguļošu arī te!

otrdiena, 2013. gada 29. janvāris

Divi gadi

 Nu jau divus gadus esmu šeit un kaut ko rakstu un rādu!Tad no vēlu mums visiem radošumu arī turpmāk!Un tāda virtuāla kafija ar piena putām šim pasākumam par godu!
Šodien viss pa divi...Zeķes no vienas lauku dzijas , bet ar dažādu mohēras pavedienu viņai (procesā var redzēt iepriekšējos ierakstos)un viņam:

otrdiena, 2013. gada 22. janvāris

Zeķe adīta no purngala


Nolēmu, ka jāpamēģina adīt zeķi no purngala, atradu veidu kā iesākt darbu, kad nonācu pie papēža izmēģināju variantu, kurš man likās vienkāršs, bet man nepatika.Ārdu un meklēju palīdzību grāmatās un internetā.Angliski un vāciski adu tikkai vizuāli.Liels bija mans izbrīns, bet neko saprotamu neatradu.Man ir "Rokdarbu Vācelītes"speciālizdevums, kuru nopirku, jo manīju tieši šo papēdi.Tad nu īstā reize pielietot, bet...fotogrāfija viena, bet aprakstā man piedāvā papēdi klasisko...Vēl pāris tādi paši apraksti un mana pacietība galā...
 Vēlāk gan no 3vadēm uzzināju, ka ir "Zveigznes" izdota zeķu grāmata latviski, kur ir šāda papēža apraksts.Taču tieši šī grāmata manā bibliotēkā nav.Tad nu ieskatam sniedzu savu variantu kā ada zeķi no purngala.Ceru uz komentāriem, kā vēl to var darīt!
Šoreiz ņemu apaļadāmās adatas un dziju.Salieku adatas kopā un pavedienu pa vidu.
Aptinam pavedienu ap adatu tik reizes, cik valdziņi nepieciešami (man 8) .

Nobeigumā atkal ieliekam pavediena galu starp adatām.


Pavelkam apakšējo adatu pa labi tā, lai varam sākt adīt.


Tad adam augšējās adatas astoņus valdziņus.



Kad tas izdarīts,apgriežam darbiņu, atkal pavelkam lejas adatu pa labi un izadam valdziņus, kas palika uz otras adatas.
Kad viena rindiņa uz apli izadīta, tad sākam pieaudzēt līdz vajadzīgajam valdziņu skaitam (man 28).Es pieaudzēju adatas sākumā aiz pirmā valdziņa un beigās pirms pēdējā valdziņa.Un tā uz abām adatām.
Tad iet taisnais gabals līdz papēdim.Bija grūti ietrāpīt vajadzīgo izmēru. Jautājums tiem, kam ir pieredze, kā to izdarīt, lai nav bezgalīga ārdīšana?
Sasniedzot papēdi sākam adīt tikkai uz vienas adatas.Man divi varianti:
1.Noraukt no abām malām katrā rindā līdz uz adatas palika 12 valdziņi.Kāpēc 12, nezinu.Darīju uz izjūtu.Kā sapratāt šis varinats man patika vairāk.
2.Nenoraukt, bet atstāt uz adtatas neizadītus, arī veidojot trijstūri.Man sanāca dikti caurumaina tā vīlīte.Drošvien pieredzes jautājums.
Tad apgrieztā secībā uzlasot pa vienam valdziņam katrā rindas galā veidojam pēdu.Un nonākot pie sākotnējā valdziņu skaita turpinam adīšanu pa apli.

 



Pēc papēža adam zeķes valnīti kreiliski labiskajā adījumā.

Tāda lūk man zeķīte.
 Adīta no purngala.Vēl jāpiebilst, ka uz šīm adatām ļoti ērti adīt abas zeķes vienlaicīgi, tikkai jābūt diviem kamoliņiem un veiklībai manevrējot ar tiem.
Secinājumi:
Man vairāk patīk klasiskās zeķes, taču varbūt nēsājot pārdomāšu.Vēl piebildīšu, ka noraukumam šajā gadījumā jābūt elastīgam.Varbūt šis variants ir izdevīgs, ja gribas veidot zīmējumus vai rakstus no purngala sākot.
Ceru, ka kādam tas viss noderēs un būs saprotams!Tas laikam mans pirmais apraksts adījumam.


piektdiena, 2013. gada 18. janvāris

Vai tā mēdz būt?

 Skaista diena.Vecākajam dēlam paliek 13!
Bet tagad par visu pēc kārtas. Mazajai meitiņai rudenī noteica stingru diētu bez kviešiem, glutēna, piena,olām un banāniem.Kopš tā laika mūsu kūkas un saldumi cieš visvairāk.Nu jau esam ar to sadzīvojuši , nosvinējuši trīs gadus mazajai ar torti gan skolā, gan mājās.Toreiz mūs glāba Ziemassvētki un tiem piederošās piparkūkas, jo dabūjām piparkūku mīklu no griķu miltiem, kas tad bija par pamatu kūkām.Lielas svinības netaisam.Tajā visā saskatu arī savu pozitīvo devu, jo mēs mācamies sadzīvot ar dažādiem ne...Tā arī vakar mums bija garda želejkūka un paši tuvākie, t.i. ģimene.Šogad mazā aizgāja uz bērnudārzu un nu mēs saskaramies ar vīrusiem gan no skolas, gan b/d.Pēc eglītēm izslimojāmies pa māju visu brīvlaiku, tad veseli devāmies pa darbiņiem.Nedēļa un atkal visi škauda pēc kārtas un ar pārdienu starpību saslimstam.Tā arī vakar savā dzimšanas dienā lielais puika saņēma sen gaidīto ģitāru.Vajadzēja redzēt to prieku!Ap pusdienlaiku, kad viņš ir skolā, saņemu zvanu no dakteres, kura saņēmusi rentgena rezultātus, ka viņam ir plaušu karsonis (gan viegls), bet tas nozīmē antibiotikas...un visas no tā izrietošās sekas...Tad viņam skolā darbmācības stundā brīdī, kad viņš darbojas ar nazi uzgrūžās skolasbiedrs, kā rezultātā ļoti nejauki sagriezts pirksts...Tas gan par laimi neaizēno viņa optimismu...un prieku par dīvaino dzimšanas dienu.Vijole gan dabūs sagaidīt, kamēr apdzīst pirksts...
 Liekas , ka pa šo gadu būsim ļoti atbalstījuši aptieku biznesu...Jo šorīt arī pati devos pie ārsta un saņēmu arī savu antibiotiku devu, jo nebiju tajā visā jezgā pamanījusi, ka nevaru vairs elpu ievilkt...Vairs pat nezinu vai tam visam redzu galu...Jo lai cik veseli bērni aiziet uz skolu, lai kā cenšos nodrošināt viņiem visu nepieciešamo, viņi slimo...
Beidzot savilku galus meituka kleitiņai..Man patīk un Jums?




Pašai izrādās arī visas zeķes izdilušas, te tūlīt būs jaunas un tad visi būsim veseli...

svētdiena, 2013. gada 13. janvāris

Zaļi asni un pabeigtie darbi...


 Zaļi asni dziļā ziemā laikam liecina par ilgām pēc pavasara...Biju paadīt jaukā kompānijā Dzijas.lv veikalā un iepirku zaļu dziju vīra jaunās jakas iedvesmota.


 Esmu beidzot sabildējusi savu grezno jaku teātra izgājieniem. Diemžēl nekādi neatradu iespēju safotografēties piemērotos apstākļos un šodien izliku sniegā.Nu kaut nelielam ieskatam.


 Te kaimiņmazbērniem tapušās zeķītes...

 Un te jautra bilde no bērnu izklaidēm ar fotoaparātu. Lai varētu adīt es ļāvos viņu jautrībai!
Lai arī Jums jautrs vakars!

otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Mana rūķošānās...

 Lielais paldies Inesei par jauko iespēju atkal rūķoties!Šoreiz man bija ļoti interesanta pieredze...Jums stāsts...Saņemot savu apdāvināmā vārdu un izlasot blogu , sapratu, ka taps "krāsu pēdas sniegā"!
 Būsiet takš pamanījuši, ka mēs apdāvinājāmies savstarpēji...Bet mana dāvana pastā klīda ilgi atstājot pēdas arī citās pasta nodaļās, ne tikkai uz sūtījuma norādītajās.Kāpēc nezinu, bet , kad sekojot paciņai sapratu, ka viņa ir beidzot vajadzīgajā pasta nodaļā,tai dienā saņēmu savu dāvanu no rūķa un...Iedomājaties manu izbrīnu ieraugot to pašu adresi pie izsūtītāja, uz kuru sūtīju es, bet ar nelielu niansi...nesakrita uzvārds!Jā, tieši tā - vārds un adrese, blogadrese viena, bet uzvārdi dažādi...Vēl viena diena satraukumu, ka nu būs atkal paciņai jāklejo pasta pasaulē...Taču izrādījās, ka man sūtītā paciņa pārpratuma pēc tika parakstīta ar meitas uzvārdu!Tik ilgs ceļojums, taču ceru, ka nav bijis veltīgs!Lai silti Tev, Ilze!
Laimīgu un galvenais veselīgu Jauno gadu Jums visiem!Lai vienmēr visi pārpratumi ir ar laimīgām beigām!