trešdiena, 2012. gada 26. septembris

Vijoles


 Šis stāsts būs par personīgo, par to, kas es esmu, kad neadu.Gribu uzrakstīt par sava vīra darbu, vēl jo  vairāk tāpēc, ka esmu visu laiku ar to saistīta , esmu tāds kā slotas operātors visā šajā pasākumā. Trešajā klasē piedalījos mākslas konkursā un ieguvu kaut kādu godalgu uztaisot no balta papīra vijolnieku ar vijoli. Pēcāk to aizmirsu. Tagad pat neatceros, kā un no kurienes bija ideja. Pagāja gadi un es satiku savu vijolnieku arī dzīvē. Mans vīrs vijoļmeistars Šandors Gotvonī , savu pirmo nopietno darbnīcu atvēra Vecrīgas sirdī Vāgnera ielā, tamdēļ savu firmu nosaucām par   "Vecpilsētas vijoļdarbnīcu"  , tagad darbnīca atrodas   Arhitektu ielā 1 - 401 (tel.29244760).   Daudzi nemaz nezina, ka ir šāda profesija.Mans vīrs ir beidzis Mūzikas akadēmiju kā vijolnieks, mācījies Norvēģijā vijoļbūvi, patstāvīgi papildina savas zināšanas ārzemēs  (pēdējos gados Dānijā, Francijā). Mans vīrs ir viens no tiem retajiem vijoļmeistariem, kurš māk gan spēlēt šo instrumentu, gan zina, kur viņam skaņa mīt...Viņa darbnīcā var gan salabot stīgu instrumentus, gan ieastrot lociņu, gan nopirkt, gan iznomāt instrumentus. Mūsdienās ir pilns internets ar iespējām pirkt , pārdot, bet bieži vien sanāk iegādāties nekvalitatīvu instrumentu, kuru praktiski nav iespējams salabot, tad cilvēki meklē vijoļmeistara palīdzību un bieži jūtās aizvainoti, ja viņiem nevar palīdzēt...Bet tas jau tas pats stāsts, kas visās profesijās...Stīgu instrumeniem galvenais ir skaņa, bet tā var nākt tikkai no pareizi veidota instrumenta.Un tikkai retajam ir dota šī dāvana mācēt to ielikt instrumentā. Jau daudzus gadus esmu blakus savam vīram un viņa profesiju vēl jo projām apbrīnoju, tā ir tik smalki matemātiska un precīza lieta. Pateicoties tam, ka mūsu bērni patstāvīgi redz un dzird šos instrumentus, viņi jau mazi būdami ir sākuši tos apgūt, tagad abi dēli mācās E.Dārziņa mūzikas vidusskolā, vecākais vijoļspēli , jaunākais čella klasē.Tagad, kā pedagogs pēc profesijas,varu apgalvot (jo pārbaudīju to arī praksē ar saviem bērniem), ka mūzika bērnus ļoti attīsta.Un gribot , negribot arī es lēnām tajā visā meklēju sevi , vairāk gan tikkai palīdzot un atbalstot.




svētdiena, 2012. gada 23. septembris

"Baltijas jūra - kāpēc tu šalc...."


Atkal kāds gadiņš klāt. Šoreiz manam vīriņam par godu uzrīkojām tematisko ballīti jūrnieku stilā ar moto "Baltija jūra - kāpēc tu šalc?"Viesi visi skaisti strīpainos tērpos, virves vilkšana pagalmā, pilna māja kuģīšu. Jāsaka ballīte izdevusies ar visu to, ka nupat šķiet visās ģimenēs kāds klepo, šķauda ...
Atrādu torti, kuru cepu pati...Ceru, ka bija arī garšīga...

 Te četrdesmit piecas svecītes....
 Torte šķērsgriezumā



Galda noformējums






 Sienas pārtapšana


Svētki nosvinēti un tagad var ķerties klāt rudenīgiem adīkļiem....



Kādai kafijai ar krēmkrāsas adīkli  arī būs jāatlicina laiks....


Adošu un radošu rudeni (šis vakar esot atnācis)!


ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris

Mazie rudens darbiņi un laiks mācībām...

 Rudens drēgnie vakari, kad jau pamazām satumst aizvien ātrāk un ātrāk liek ļauties adatu valdzinājumam.Bērniem katram savas mācības, spēles.Mazā Peciņa nu jau trešo nedēļu dārziņā.Esam paspējušas gan izbaudīt asaras, ka jāiet mājās (jo mamma sākumā veda uz trim, četrām stundām), gan asaras, ka no rīta jāšķiras no mammas.Un tad mammas sirds visu dienu lūst no kreņķa, ka ..., bet bērnam jau pēc minūtes citas raizes, spēles , prieki!Izbaudījām visa ģimene pirmo vīrusu, ko mums dāvāja šī iešana uz dārziņu.Es "baudu" šobrīd.Nu par laimi nekas ļoti briesmīgs, tikkai sāpošs kakls , klepus un iesnu lavīna.Taču mani plāni līdz ar to palikuši plāni...Māju vēl jo projām nevaru līdz galam paspēt no putekļiem atbrīvot, bet drīz manu "laisko" dzīvi papildinās arī darbs. Te mazās māksla, tās mēs abas :
 Tā kā nu jau labu brīdi netieku uz adītāju tusiņiem(dažādu iemeslu dēļ), tad nolēmu sevi palutināt ar grāmatām šajā jomā.Mans vērtīgākais atradums (no internetveikala:http://www.bookdepository.co.uk/):
 Grāmatā vienuviet apkopoti un uzskatāmi nodemonstrēti adījuma uzsākšanas un darba nobeigšanas paņēmieni.Līdz šim parasti iztiku ar diviem valdziņu uzmesšanas un diviem noraukšanas paņēmieniem.Tā teikt paplašinu savas zināšanas arī es šajā zinību mēnesī.


Lai arī Jums jaukas brīvdienas!

svētdiena, 2012. gada 2. septembris

Pilnīga atkarība

 Tāda paliela pauze blogošanā...bet...Mēs slīpējām koka un parketa grīdas visā mājā.Tas prasīja daudz par daudz manu nervu un spēku, taču...Kā jau vienmēr lietas kuras ieplāno neizdodas .Vismaz man.Ieplānoju, ka neko adīt man laika jau nebūs un tamdēļ atstāju iesāktu vesti, kuru nu tad adīšu.Pārējos kamolus un plānus ar visām adatām noglabāju dziļi dziļi, tā teikt tālu no putekļiem...Viss protams ievilkās...veste pabeigta.Bet...rokas niez...Tad nu lecu uz veikalu pēc dzijas.Kāmis teica paldies un ilgi nebija jāpierunā!Vienīgi adatas nenopirku nožmiedzos...man takš ir labākas, tik klāt netieku...Atbraucu mājās un ķēros klāt pie izmēģinājuma.Nekad nebiju adījusi zeķes ar apaļajām adatām...Te rezultāts - tapa vēl divi pāri cimdiņu.Tik īkšķus gan mazajiem vēl nepieadīju, domāju tomēr sagaidīt ko parocīgāku.
 Te virtuves lupatiņa...
 Te džemperis lielajam dēlam.Visiem darbiem vajag nobeigumu, kurš sekos, kad tikšu pie savām adatu kaudzēm!
 Pa to starpu pagalmā rudenīgas noskaņas.
Bet viss vēl notiek!Arī es vēl pošu māju, slauku neiedomājami daudzos putekļus.Un tad ķeršos klāt savām adatiņām!Jauku darbošanos!

Tāds pilnbrieds visā...


Jauku mācību gadu visiem, kam kāds sakars ar skolu!