Zeķe adīta no purngala

Nolēmu, ka jāpamēģina adīt zeķi no purngala, atradu veidu kā iesākt darbu, kad nonācu pie papēža izmēģināju variantu, kurš man likās vienkāršs, bet man nepatika.Ārdu un meklēju palīdzību grāmatās un internetā.Angliski un vāciski adu tikkai vizuāli.Liels bija mans izbrīns, bet neko saprotamu neatradu.Man ir "Rokdarbu Vācelītes"speciālizdevums, kuru nopirku, jo manīju tieši šo papēdi.Tad nu īstā reize pielietot, bet...fotogrāfija viena, bet aprakstā man piedāvā papēdi klasisko...Vēl pāris tādi paši apraksti un mana pacietība galā...

 Vēlāk gan no 3vadēm uzzināju, ka ir "Zveigznes" izdota zeķu grāmata latviski, kur ir šāda papēža apraksts.Taču tieši šī grāmata manā bibliotēkā nav.Tad nu ieskatam sniedzu savu variantu kā ada zeķi no purngala.Ceru uz komentāriem, kā vēl to var darīt!

Šoreiz ņemu apaļadāmās adatas un dziju.Salieku adatas kopā un pavedienu pa vidu.

Aptinam pavedienu ap adatu tik reizes, cik valdziņi nepieciešami (man 8) .

Nobeigumā atkal ieliekam pavediena galu starp adatām.

Pavelkam apakšējo adatu pa labi tā, lai varam sākt adīt.

Tad adam augšējās adatas astoņus valdziņus.

Kad tas izdarīts,apgriežam darbiņu, atkal pavelkam lejas adatu pa labi un izadam valdziņus, kas palika uz otras adatas.

Kad viena rindiņa uz apli izadīta, tad sākam pieaudzēt līdz vajadzīgajam valdziņu skaitam (man 28).Es pieaudzēju adatas sākumā aiz pirmā valdziņa un beigās pirms pēdējā valdziņa.Un tā uz abām adatām.

Tad iet taisnais gabals līdz papēdim.Bija grūti ietrāpīt vajadzīgo izmēru. Jautājums tiem, kam ir pieredze, kā to izdarīt, lai nav bezgalīga ārdīšana?

Sasniedzot papēdi sākam adīt tikkai uz vienas adatas.Man divi varianti:

1.Noraukt no abām malām katrā rindā līdz uz adatas palika 12 valdziņi.Kāpēc 12, nezinu.Darīju uz izjūtu.Kā sapratāt šis varinats man patika vairāk.

2.Nenoraukt, bet atstāt uz adtatas neizadītus, arī veidojot trijstūri.Man sanāca dikti caurumaina tā vīlīte.Drošvien pieredzes jautājums.

Tad apgrieztā secībā uzlasot pa vienam valdziņam katrā rindas galā veidojam pēdu.Un nonākot pie sākotnējā valdziņu skaita turpinam adīšanu pa apli.

 

Pēc papēža adam zeķes valnīti kreiliski labiskajā adījumā.

Tāda lūk man zeķīte.

 Adīta no purngala.Vēl jāpiebilst, ka uz šīm adatām ļoti ērti adīt abas zeķes vienlaicīgi, tikkai jābūt diviem kamoliņiem un veiklībai manevrējot ar tiem.

Secinājumi:

Man vairāk patīk klasiskās zeķes, taču varbūt nēsājot pārdomāšu.Vēl piebildīšu, ka noraukumam šajā gadījumā jābūt elastīgam.Varbūt šis variants ir izdevīgs, ja gribas veidot zīmējumus vai rakstus no purngala sākot.

Ceru, ka kādam tas viss noderēs un būs saprotams!Tas laikam mans pirmais apraksts adījumam.