Pāris stundās lietusgāze manu dārzu pārvērta līdz nepazīšanai,vējš izrāva ābeli ar saknēm, ūdens no pagraba bija jāsmeļ ar spaiņiem...dēls kā vienmēr visam pa vidum uzsita punu, meitiņu vedu uz Vienības gatvi , jo sāpēja vēders, bet par laimi vecās vainas, nekas jauns...
Taču nākamjā dienā emocijas sit atkal jaunu vilni, taču nu jau pozitīvāk.Būs jātic, ka dzīvē visam jābūt līdzsvarā...Deju uzvedums bija kā pa sapņiem!Fantastika!
Te pirmā beka šovasar...(parasti tas ir rudens pusē...), bet prieks tāpat...
Paspējām arī uz jūriņu aizbraukt.Tik silts ūdens ar fantastiskiem viņiem!
Un protams ar mierpilnu brīdi adīšanai, kad bērni spēlējas pavisam rimti slidinot smiltis caur pirkstiem....
Jauku nākamo nedēļu!Sev gribētu novēlēt mazliet mierīgāku....
labs ieraksts!
AtbildētDzēstar emocijām ir jāmāk apieties un jādalās! tas ir tik dabiski...
Laikam jāpiekrīt Alisei, ar emocijām jāpadalās... žēl tavas ābeles un pagraba, bet kā pati saki, visam jābūt līdzsvarā... un ir...
AtbildētDzēst... ar drāmu sākumā, bet kopumā- jauki un pozitīvi! :)
AtbildētDzēstSkaisti jūras viļņi no apakšas! Dabas spēks it visā. :)
AtbildētDzēst