Izadīju savus 100g laimes lakatā!Pagaidām priecēju acis.Noro dziju nopirku 100g, jo iepatikās, bet vairāk tobrīd atļauties nevarēju.Ilgi viņi man stāvēja, jo nevarēju izvēlēties ko lai adu.Man bieži negadās, ka nopērku nezinot, ko gribu un ik pa laikam aptaustu, papriecājos, bet neadu...
Mēs šovakar bijām uz stariņiem palūkot!Bija šis tas negaidīts, šis tas skaists.Patiesībā man ļoti neiet pie sirds tie ķīniešu spīdekļi, kuri neļauj bērniem baudīt šo gaismu spēli patiesajā krāšņumā, jo mazajiem acis spīd un vajag tik kaut ko rokās vicināt, bet apkārtni tad neredz.Jūs teiksiet, ka jāmāk nostādīt jautājumu pareizi un "ķīnu" nelaist savā tuvumā.Nu negribu es visu vakaru staigāt ar dusmu mākoni blakus un nobojāt arī sev vakaru.Un bizness iet...Lielais par laimi izaudzis tik tālu, ka pat palīdz mazos noskaņot vajadzīgajā virzienā....Te daži mirkļi, jo labākais palika aiz kadra (tā iet, ka fotoaparātu neuzlādē un neapskata pirms pasākuma).
Bērniem dikti patika šis:Atrodiet manējos...
Gaišus arī Jums šos svētkus!
Skaists lakats sanāca... tev nu gan talants un pacietība... apbrīnoju
AtbildētDzēstPaldies!Bet šoreiz pacietību pat nevajadzēja, jo pamaz bija tās laimes...lai gan lakats normāla lieluma, tik tā pašķidrāk adīju....
AtbildētDzēstSmuki! Vai Doma vitrāžas arī redzējāt? - Man no tā "mazliet", ko vakar redzēju, tās vislabāk patika.
AtbildētDzēstO, jā, man arī tās patika!Bet bērniem laikam vislabāk tās ēnu dejas...
Dzēstskaists lakats!
AtbildētDzēstlaipni lūgta noro atkarīgo pulciņā :-)
Skaists lakats! Skaistas krāsas! Es pa vidam Rīgas stariem nolūkoju ceļu uz bodi pēc Noro dzijas. Sakārdināji! :)
AtbildētDzēst