piektdiena, 2012. gada 6. janvāris

Ciemos pie divgadnieka!




Mēs neesam vienīgie , kam nesen palika divi gadi.Mūs ielūdza uz Mazā Priņča ballīti.Mazais princis ir ļoti runātīgs un gudrs divgadnieks....Nolēmām, ka grāmata būs īstā dāvana...Iegādājāmies grāmatu par kurmīti.Bet nu, kas par prieku, ja nav arī aptaustāma varoņa, tā nu tapa kurmīša zeķuzvēra variācija....Neuzvilktas palika nupat iegādātās melnās koncertzeķes, bet kurmītis visiem patika ļoti!Ceru, ka arī īpašniekam patiks....pietrūka vienīgi ala, kur paslēpties...Mēs tur bijām... zvaigznes redzējām...planētu "Pilsdrupas" pagaršojām, par dikti garšigu atzinām...Mājās braucot pat sniegu redzējām!Paldies Mazā Priņča komandai par uzņemšanu!

17 comments:

  1. Šis foršais kurmītis no multenes. Ak bērnība, bērnība, kad rādīja visforšākās multenes.

    AtbildētDzēst
  2. ārkārtīgi mīlīgs kurmītis padevies - tas skatiens vien ko vērts :))) Un patiešām ļoti atgādina oriģinālo no bērnības atmiņām :)

    AtbildētDzēst
  3. Bet nu cik burvīgs! :) Un sejas izteiksme vienkārši fantastiska sanākusi!

    AtbildētDzēst
  4. burvīgs kurmītis.. tā izteiksme un skatiens nu tik reāls sanācis :) ļoti atgādina to kurmīti, ko es atceros no savām bērnības multenēm :)

    AtbildētDzēst
  5. Ai, cik mīļš viņš ir! :))) Tās acis...:)))) dikti līdzīgs tam uz grāmatas vāka! Laimīgais divgadnieks!

    AtbildētDzēst
  6. Kolosāls kurmītis! Tāds mīļš skatiens viņam, un tiešām, gluži kā no bērnības multenītes :))

    AtbildētDzēst
  7. Mīļš paldies vēlreiz par dāvanu un ka atbraucāt! Ar kurmīti jāsaka ir noticis proporcionāli apgrieztais - vecāki ir konfiscējuši mantu bērnam, nevis otrādi, kā tas parasti notiek. :c)
    Esmu iemīlējusies viņa skatienā un 8 matos uz galvas! ;cP

    AtbildētDzēst
  8. Paldies visiem par jaukajiem komentāriem!Šī ir tā reize, kad man arī pašai patīk padarītais...
    Līga!Es cerēju, ka Jūs lasīsiet divgadniekam, bet viņš kopā ar Kurmīti raks alas...Ceru, ka M, kā liels gudrinieks pagaidīs, kad vecākiem manta apniks un iemainīs to pret citu!

    AtbildētDzēst
  9. Irbe ar Rasau apskatījās un atzina Tavu zeķu kurmīti par labu esam!
    Man prieks, ka esi ķērusies pie šujamdarbiņiem!

    AtbildētDzēst
  10. 3vardes
    Hi-hi...Šuvu, jo biju ideju tik ilgi nēsājusi galvā, ka nevarēju vairs paspēt uzadīt un nebija vajadzīgās krāsas dzijas, kā jau lielos dziju krājumos tas ierasts!

    AtbildētDzēst
  11. Vai ne? :D
    Man ar ik pa brītiņam gadās, ka ideja ir tik satriecoša, ka steigšus jāiet pēc jauniem krājumiem uz bodi. Vecie kamoli tikmēr lēnām apsūno pūra lādē un gaida kad es atkal šamos pamanīšu.

    AtbildētDzēst
  12. Man tikko ienāca prātā ideja - varbūt Tu vari aptaujāt savus lasītājus - kādas krāsas pašrocīgajos darinājumos katram ir visvairāk? Lai draugi padalās savu darbu un krāsu stāstos!
    Jo tiešām ir tā, ka katram daži tonīši ir tuvāki sirdij un acij. Reizēm tie mainās, reizēm gadiem dzīvo kopā ar mums.
    Atceros, ka sensenos krievu laikos mammucis man nopirka lielu spoli zila gublāna. Toreiz es ar klusām šausmām uz to lūkojos un tā man šķita varen riebīga krāsa! Brrrr!
    Gāja gadi... atradu savu gublāna spoli lādes dibenā veselu un rādās, ka kodes ar tai bija metušas lielu līkumu. ;) Tagad man līksmē atplauka sirds - superīgs zilais tonis! Uzadīju džemperi, cimdiņus, pie citiem darbiņiem šur tur piemudžināju klāt.
    Vēl joprojām man zilais mīļš!

    AtbildētDzēst
  13. Un par mani un lillā Tu jau zini - speciāli gāju pirkt, jo krājumos līdz šim man nebija neviena lillīga kamolīša! (bet nu jau ir!!!)

    AtbildētDzēst