piektdiena, 2012. gada 6. janvāris
Ciemos pie divgadnieka!
Mēs neesam vienīgie , kam nesen palika divi gadi.Mūs ielūdza uz Mazā Priņča ballīti.Mazais princis ir ļoti runātīgs un gudrs divgadnieks....Nolēmām, ka grāmata būs īstā dāvana...Iegādājāmies grāmatu par kurmīti.Bet nu, kas par prieku, ja nav arī aptaustāma varoņa, tā nu tapa kurmīša zeķuzvēra variācija....Neuzvilktas palika nupat iegādātās melnās koncertzeķes, bet kurmītis visiem patika ļoti!Ceru, ka arī īpašniekam patiks....pietrūka vienīgi ala, kur paslēpties...Mēs tur bijām... zvaigznes redzējām...planētu "Pilsdrupas" pagaršojām, par dikti garšigu atzinām...Mājās braucot pat sniegu redzējām!Paldies Mazā Priņča komandai par uzņemšanu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Šis foršais kurmītis no multenes. Ak bērnība, bērnība, kad rādīja visforšākās multenes.
AtbildētDzēstBurvīgs kurmītis :))
AtbildētDzēstārkārtīgi mīlīgs kurmītis padevies - tas skatiens vien ko vērts :))) Un patiešām ļoti atgādina oriģinālo no bērnības atmiņām :)
AtbildētDzēstBet nu cik burvīgs! :) Un sejas izteiksme vienkārši fantastiska sanākusi!
AtbildētDzēstcik mīlīgs kurmītis!
AtbildētDzēstburvīgs kurmītis.. tā izteiksme un skatiens nu tik reāls sanācis :) ļoti atgādina to kurmīti, ko es atceros no savām bērnības multenēm :)
AtbildētDzēstAi, cik mīļš viņš ir! :))) Tās acis...:)))) dikti līdzīgs tam uz grāmatas vāka! Laimīgais divgadnieks!
AtbildētDzēstun tie matiņi :*
AtbildētDzēstFantastisks kurmītis!
AtbildētDzēstKolosāls kurmītis! Tāds mīļš skatiens viņam, un tiešām, gluži kā no bērnības multenītes :))
AtbildētDzēstMīļš paldies vēlreiz par dāvanu un ka atbraucāt! Ar kurmīti jāsaka ir noticis proporcionāli apgrieztais - vecāki ir konfiscējuši mantu bērnam, nevis otrādi, kā tas parasti notiek. :c)
AtbildētDzēstEsmu iemīlējusies viņa skatienā un 8 matos uz galvas! ;cP
Paldies visiem par jaukajiem komentāriem!Šī ir tā reize, kad man arī pašai patīk padarītais...
AtbildētDzēstLīga!Es cerēju, ka Jūs lasīsiet divgadniekam, bet viņš kopā ar Kurmīti raks alas...Ceru, ka M, kā liels gudrinieks pagaidīs, kad vecākiem manta apniks un iemainīs to pret citu!
Irbe ar Rasau apskatījās un atzina Tavu zeķu kurmīti par labu esam!
AtbildētDzēstMan prieks, ka esi ķērusies pie šujamdarbiņiem!
3vardes
AtbildētDzēstHi-hi...Šuvu, jo biju ideju tik ilgi nēsājusi galvā, ka nevarēju vairs paspēt uzadīt un nebija vajadzīgās krāsas dzijas, kā jau lielos dziju krājumos tas ierasts!
Vai ne? :D
AtbildētDzēstMan ar ik pa brītiņam gadās, ka ideja ir tik satriecoša, ka steigšus jāiet pēc jauniem krājumiem uz bodi. Vecie kamoli tikmēr lēnām apsūno pūra lādē un gaida kad es atkal šamos pamanīšu.
Man tikko ienāca prātā ideja - varbūt Tu vari aptaujāt savus lasītājus - kādas krāsas pašrocīgajos darinājumos katram ir visvairāk? Lai draugi padalās savu darbu un krāsu stāstos!
AtbildētDzēstJo tiešām ir tā, ka katram daži tonīši ir tuvāki sirdij un acij. Reizēm tie mainās, reizēm gadiem dzīvo kopā ar mums.
Atceros, ka sensenos krievu laikos mammucis man nopirka lielu spoli zila gublāna. Toreiz es ar klusām šausmām uz to lūkojos un tā man šķita varen riebīga krāsa! Brrrr!
Gāja gadi... atradu savu gublāna spoli lādes dibenā veselu un rādās, ka kodes ar tai bija metušas lielu līkumu. ;) Tagad man līksmē atplauka sirds - superīgs zilais tonis! Uzadīju džemperi, cimdiņus, pie citiem darbiņiem šur tur piemudžināju klāt.
Vēl joprojām man zilais mīļš!
Un par mani un lillā Tu jau zini - speciāli gāju pirkt, jo krājumos līdz šim man nebija neviena lillīga kamolīša! (bet nu jau ir!!!)
AtbildētDzēst